Sistēmisko sakārtojumu metode organizācijām
Kad pieminu, ka profesionāli nodarbojos arī ar sistēmisko pieeju un sakārtojumiem organizāciju tēmās, cilvēki bieži saka, ka šādu pieeju vispār nezin vai, ka domā, ka sakārtojumi tiek veikti tikai ģimeņu vai dzimtas jautājumu risināšanai.
Sakārtojumu prakse organizācijām ir salīdzinoši mazāk zināma, tāpēc šoreiz vairāk gribētos pastāstīt tieši par to. Primāri jau tāpēc, lai tiem, kam būtu derīgi organizāciju sakārtojumi, būtu pieejama plašāka informācija un rastos izpratne, kuros brīžos tie var kļūt par atbalsta instrumentu.
Laikam jau jāsaka kā ir – jābūt drosmei, lai pieteiktos uz sakārtojumu vai apgūtu pieeju, uz ko balstīts sistēmisko sakārtojumu darbs. Tas tādēļ, ka sistēmiskā darba procesā, klients kopā ar konsultantu ieskatās tā brīža sistēmas līmeņa realitātē, kas kalpo par pamatu klienta problēm situācijai. Bieži, šī sistēmas līmeņa realitāte atšķiras no tā, ko esam iedomājušies. Ieraudzīt un pieņemt realitāti – tā ir arī dziļi atbrīvojoša pieredze. Šī prakse palīdz taupīt organizāciju vadītāju un darbinieku enerģiju, lieki netērējot to tam, kas nav iespējams.
Varētu teikt, ka organizāciju sakārtojumi palīdz ieraudzīt to, ko prāts cenšas neredzēt. Sakārtojumi klientam, kurš vēro procesu no malas, vizuāli “izspēlē” iekšējos procesus starp klienta situācijā iesaistītajiem elementiem, tādējādi padarot neredzamo redzamu. Šis process var sniegt jaunus ieskatus un daudz atbilžu.
TOP 3 IEMESLI, KĀPĒC BŪTU VĒRTS PIEREDZĒT SISTĒMISKOS SAKĀRTOJUMUS:
- Paveras jauna perspektīva uz risināmo jautājumu, situāciju vai organizācijā notiekošo. Uz sakārtojumā atklātajām atziņām iespējams balstīt tālākās izvēles un pieņemt jēgpilnākus lēmumus.
- Tā ir iespēja apstāties no dinamiskā ikdienas skrējiena atlabstošā vidē, kurā praktiskā veidā (ne teorijā) aplūkot savu situāciju, iegūt virzienu un veikt kustību uz priekšu.
- Tā ir iespēja piedzīvot grupas kopuma spēku, kas rada paplašinājumu uztverē, domāšanā un rīcībā.
DAŽAS NO TĒMĀM, KO VAR PĒTĪT AR SISTĒMISKO SAKĀRTOJUMU PALĪDZĪBU:
- Mērķu un rezultātu sasniegšana (nesasniegšana), ar to saistītie izaicinājumi;
- Komanda, sadarbība, konflikti;
- Attiecības starp vadību, vadītājiem un padotajiem;
- Savstarpējās attiecības un izaicinājumi dažādu departamentu, nodaļu un struktūru starpā;
- Stagnācija, enerģijas, motivācijas trūkums, darbinieku izdegšana;
- Pārmaiņas, ar pārmaiņām saistītie jautājumi, izaicinājumi, pretestība;
- Dilemmas, sarežģīti lēmumi, nevēlamas situācijas, kas atkārtojas;
- Vadītāja loma, ietekme, vieta organizācijā;
- Veselas, dzīvotspējīgas organizācijas veidošana;
- Produktu, pakalpojumu potenciāls;
- Organizācijas attīstība, virzieni nākotnei u.c..
KĀ NOTIEK SISTĒMISKAIS SAKĀRTOJUMS?
Tas ir sistēmiskā konsultanta vadīts process drošā, konfidenciālā vidē nelielā grupā.
- Process sākas ar īsu interviju par konkrēto organizācijas situāciju un tematu, jautājumu problēmu (pieprasījumu), kuru klients vēlas izpētī, kam rast risinājumu.
- Konsultants, sarunā ar klientu, nosaka klienta situācijā iesaistītos elementus (kas ir unikāli konkrētā klienta esošajam pieprasījumam), kuri tiek turpmāk izvietoti sakārtojumā.
- Klients, katram konsultanta noteiktajam elementam, izvēlas reālu aizvietotāju – kādu citu cilvēku no grupas, kas uz sakārtojuma laiku kļūst par konkrēto elementu.
- Klients elementus fiziski izvieto telpā, katram atrodot vietu, vadoties pēc tā, kā viņš tos redz/uztver/izjūt.
- Konsultants tālāk strādā ar esošo izkārtojumu, balstoties uz savām sistēmiskajām zināšanām un pieredzi, lai atklātu un atrisinātu sistēmas līmeņa sarežģījumus, kas ietekmē klienta organizāciju/komandu/darbu
- Piemēram, konsultants sakārtojuma laikā lūdz katru elementu padalīties ar informāciju, par to, kā viņam šeit veicas, kā viņš ir saistīts ar citiem utt.
- Vai, konsultants var lūgt elementus sekot kustībām, kas atklāj to, kur šiem elementiem faktiski ir vieta, pretstatā tam, kur viņus ir izvietojis klients;
- Bieži, lai iegūtu pilnu sistēmas atveidu, konsultants pievieno tos elementus, kas sākotnēji nav tikuši ietverti, tādējādi iegūstot pilnu ainu. Elementi, kuri bieži sākotnēji klientiem “paliek aiz kadra” ir tie, kas šķiet, ka vairs neietekmē situāciju (no cita laika) vai kurus atcerēties ir smagi dēļ emocionālās pieredzes, kas saistās ar tiem;
- Sakārtojuma laikā konsultants meklē veidu, kā palīdzēt klientam ieraudzīt “pilnu realitāti”, kas ir pamats sistēmiski prātīgu lēmumu pieņemšanai. Savukārt, sistēmiski lēmumi palīdz organizācijai atjaunot veselīgu ilgtspēju un radošu attīstību.
- Sakārtojuma laikā, paralēli sistēmas atveidam ar elementu palīdzību un risinājumiem “laukā”, konsultants visu laiku ir kontaktā ar faktisko, reālo klientu, jautājot, komentējot un piedāvājot iespējamos risinājumus;
- Sakārtojums beidzas brīdī, kad klients ir sapratis esošo stāvokli, kad ir skaidrs nākamais solis vai kad turpmāk labs risinājums nav iespējams bez citu iepriekšējo darbību veikšanas reālajā dzīvē.
- Sakārtojums vienmēr beidzas ar pārrunām, kurās tiek integrēta esošā pieredze.
Ja jums interesē dalība organizāciju sistēmisko sakārtojumu darbnīcās, vairāk informācijas pieejams šeit.
Daina Ramata