Jautājumi un atbildes
Sistēmiskā pieeja
Ar sistēmu mēs saprotam elementu kopumu, kas atrodas savstarpējā mijiedarbībā, veidojot noteiktu grupu vai kopumu. Tādas sistēmas ir, piemēram, biznesa uzņēmums, dažāda veida organizācijas, komanda, ģimene, profesionālā apvienība, sporta klubs, reģions, pilsēta, kopiena utt. Katrs no mums ir daļa no dažādām grupām vai sistēmām vienlaicīgi. Sistēmām ir robežas, ietvari, noteikumi, īpašības.
Sistēmai ir savs pastāvēšanas spēks. Sistēmas spēka ietekme uz ikvienu tās dalībnieku, ir vērsta uz sistēmas statu quo nodrošināšanu, nevis katra tās dalībnieku individuālajām interesēm.
Pastāv trīs dažādas kustības, kas ietekmē sistēmas un mūs kā to elementus. B. Hellingers tos sauca par “sirdsapziņām”:
• evolucionārais spēks, ko mēs piedzīvojam, kā atbildi uz jautājumu – ko dzīve no mums vēlas? Šis spēks mūs virza pretī jaunajam, liek pabeigt sevi izdzīvojušās lietas un pārceļ uz “citām sliedēm” dzīvē;
• personīgā sirdsapziņa, ko mēs piedzīvojam, kā atbildi uz jautājumu – ko es gribu no dzīves? Šis spēks apliecina mūsu piederību noteiktai grupai (sistēmai), norāda robežas attiecībā uz grupām (sistēmām), kurām mēs piederam/nepiederam, stiprina un virza mūsu sasniegumus ego līmenī;
• sistēmiskā sirdsapziņa, ko mēs piedzīvojam savā dzīvē, bez jautājumiem, neapzināti. Sistēmas līmeņa spēks ietekmē mūs, atgriežot “caur” mums iepriekš izslēgtās sistēmas vēstures lappuses. Bieži, sistēmas spēks ir jūtams kā liels diskomforts, jo tas ierobežo mūsu personīgās sirdsapziņas centienus.
Pastāv trīs dažādas kustības, kas ietekmē sistēmas un mūs kā to elementus. B. Hellingers tos sauca par “sirdsapziņām”:
• evolucionārais spēks, ko mēs piedzīvojam, kā atbildi uz jautājumu – ko dzīve no mums vēlas? Šis spēks mūs virza pretī jaunajam, liek pabeigt sevi izdzīvojušās lietas un pārceļ uz “citām sliedēm” dzīvē;
• personīgā sirdsapziņa, ko mēs piedzīvojam, kā atbildi uz jautājumu – ko es gribu no dzīves? Šis spēks apliecina mūsu piederību noteiktai grupai (sistēmai), norāda robežas attiecībā uz grupām (sistēmām), kurām mēs piederam/nepiederam, stiprina un virza mūsu sasniegumus ego līmenī;
• sistēmiskā sirdsapziņa, ko mēs piedzīvojam savā dzīvē, bez jautājumiem, neapzināti. Sistēmas līmeņa spēks ietekmē mūs, atgriežot “caur” mums iepriekš izslēgtās sistēmas vēstures lappuses. Bieži, sistēmas spēks ir jūtams kā liels diskomforts, jo tas ierobežo mūsu personīgās sirdsapziņas centienus.
Ir daudz sistēmisko metožu un sistēm-fenomenoloģiskā pieeja ir viena no tām. Sistēm-fenomenoloģiskais skatījums ir īpašs ar savu pieeju un intervencēm. Galvenā uzmanība tiek veltīta tam, lai atklātu sistēmiskās dinamikas jeb paternus sistēmā, kas ietekmē konkrētu cilvēku, komandu vai organizāciju. Ērtības labad, mēs sistēm-fenomenoloģisko pieeju saucam par sistēmisko pieeju jeb sistēmisko darbu.
Fenomenoloģiskā daļa šajā pieejā ietver prasmi novērot sistēmas, kā vienotu veselumu, netiekot pārņemtam un nepakļaujoties klientu personīgās sirdsapziņas izraisītajam spiedienam meklēt labu risinājumu viņu situācijai. Tā pieprasa spēju saglabāt neitralitāti, paliekot klātesošam, neinterpretējot, nemeklējot “vainīgos” vai neturoties pie iepriekš izstrādāta darbību kopuma.
Fenomenoloģija aicina mūs atklāt to, kam sistēmā jātop redzamam un integrētam. Tas prasa individuālu drosmi, uzdrošināties atklāt situāciju sistēmas līmenī, dziļi cienot un pieņemot “to, kā ir”, pretstatā tam “kā mēs gribētu, lai būtu”. Pieņemšana rada iespējas cita līmeņa intervencēm, kas vērstas uz sistēmas veseluma atjaunošanu.
Fenomenoloģiskā daļa šajā pieejā ietver prasmi novērot sistēmas, kā vienotu veselumu, netiekot pārņemtam un nepakļaujoties klientu personīgās sirdsapziņas izraisītajam spiedienam meklēt labu risinājumu viņu situācijai. Tā pieprasa spēju saglabāt neitralitāti, paliekot klātesošam, neinterpretējot, nemeklējot “vainīgos” vai neturoties pie iepriekš izstrādāta darbību kopuma.
Fenomenoloģija aicina mūs atklāt to, kam sistēmā jātop redzamam un integrētam. Tas prasa individuālu drosmi, uzdrošināties atklāt situāciju sistēmas līmenī, dziļi cienot un pieņemot “to, kā ir”, pretstatā tam “kā mēs gribētu, lai būtu”. Pieņemšana rada iespējas cita līmeņa intervencēm, kas vērstas uz sistēmas veseluma atjaunošanu.
Sistēmiskās dinamikas jeb paterni ir sistēmas reakcija uz sistēmas pastāvēšanai būtisku principu pārkāpšanu. Sistēmiskajā darbā mēs cenšamies padarīt sistēmiskās dinamikas redzamas un apzinātas. Mūsu racionālajai daļai bieži tas ir liels pārsteigums – ieraudzīt, kā mēs esam sistēmas dinamiku varā kā indivīdi, komandas dalībnieki, darbinieki organizācijā, biznesa īpašnieki vai vadītāji, kā arī sabiedrības locekļi. Ieraudzīt ir pirmais solis turpmākajām izmaiņām.
Sistēmiskās dinamikas uzskatāmi atklāj sistēmiskie sakārtojumi, kas ir visbiežāk izmantotā sistēm-fenomenoloģiskā darba forma. Labs veids, kā ļaut sistēmiskajām dinamikām atklāties, ir būt ieinteresētam izpētīt, kāpēc konkrētā sistēma, darbojas noteiktā veidā. Cits veids, kā mēs atklājam sistēm-dinamikas, ir pētot simptomus, kas ir pastāvīgi vai kam ir tendence atkārtoties.
Sistēmiskās dinamikas uzskatāmi atklāj sistēmiskie sakārtojumi, kas ir visbiežāk izmantotā sistēm-fenomenoloģiskā darba forma. Labs veids, kā ļaut sistēmiskajām dinamikām atklāties, ir būt ieinteresētam izpētīt, kāpēc konkrētā sistēma, darbojas noteiktā veidā. Cits veids, kā mēs atklājam sistēm-dinamikas, ir pētot simptomus, kas ir pastāvīgi vai kam ir tendence atkārtoties.
Sistēmiskais sakārtojums ir metode, kas palīdz klientam iegūt ieskatu viņa problēmsituācijas dziļākos, sistēmas līmeņa cēloņos. Sakārtojumā klienta situācija tiek izlikta telpiski, izvietojot fiziski telpā aizvietotājus. Sakārtojuma darbam nepieciešama grupa. Ar sakārtojuma palīdzību iespējams izpētīt personīgus jautājumus, kas sakņojas ģimenes sistēmā vai, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar komandas darbu, attiecībām starp komandām, vai organizāciju vadības un attīstības jautājumiem. Sakārtojumu vada sistēmiskais fasilitators, kas ir šim darbam apmācīts speciālists.
Sakārtojumam tiek izvēlēti elementi, kas būtiski klienta situācijas izpētei. Šie elementi tiek izvietoti telpā, izvēloties tiem aizvietotājus – reālus cilvēkus no grupas, kas sakārtojuma laikā aizvieto elementus no klienta sistēmas. Atkarībā no klienta jautājuma būtības, var būt nepieciešami aizvietotāji vecākiem vai vecmāmiņai, mērķiem, komandai, notikumam vai jebkādiem citiem elementiem. Organizāciju un ģimeņu jautājumi tiek izskatīti atsevišķās tam veltītās grupās.
Sistēmiskais sakārtojums nav lomu spēles, kur dalībnieki iejūtas dažādās lomās. Sakārtojuma jēga nav emociju izspēle vai drāmas radīšana. Sakārtojums arī nav saistīts ar dažādu ezotērikas zināšanu pielietošanu.
Sakārtojums ir saistīts ar cilvēka esošo dzīves pieredzi un to, kas līdz šim brīdim dažādos līmeņos nav bijis integrēts, kā daļai no lielākām sistēmām. Kā strādā sakārtojums? Klientam skatoties uz savu sakārtojumu no malas, sakārtojumā notiekošais nonāk klienta apziņā, kļūst skaidrāks tas modelis, kurā klients dzīvo. Bieži, kaut kas pēkšņi kļūst skaidrāks attiecībā uz paša izvēlēm, savstarpējo saistību ar citiem (iepriekšējām paaudzēm, esošajās attiecībās, utt.), rodas jauni impulsi tālākajai virzībai.
Sakārtojumi nesniedz tiešu risinājumi, drīzāk ieskatu situācijā, kas ir sākums pārmaiņām. Sakārtojuma fasilitators zina, kā strādā dažāda līmeņa spēki sistēmā un virza sakārtojumu pretī tam, lai tiktu atzīts un iekļauts viss, kas nepieciešams sistēmas līmenī. Bieži gadās, ka sakārtojumā pilnīgam situācijas atspulgam sistēmas līmenī, jāiekļauj izslēgtiem, neatzītie, noliegtie cilvēki un notikumi. Tie var būt bijuši izslēgti pirms ilga laika, pat pirms paša klienta dzimšanas, pirms konkrētais darbinieks pievienojies organizācijai, vai pirms jaunais īpašnieks nopircis esošo uzņēmumu.
Sakārtojumam tiek izvēlēti elementi, kas būtiski klienta situācijas izpētei. Šie elementi tiek izvietoti telpā, izvēloties tiem aizvietotājus – reālus cilvēkus no grupas, kas sakārtojuma laikā aizvieto elementus no klienta sistēmas. Atkarībā no klienta jautājuma būtības, var būt nepieciešami aizvietotāji vecākiem vai vecmāmiņai, mērķiem, komandai, notikumam vai jebkādiem citiem elementiem. Organizāciju un ģimeņu jautājumi tiek izskatīti atsevišķās tam veltītās grupās.
Sistēmiskais sakārtojums nav lomu spēles, kur dalībnieki iejūtas dažādās lomās. Sakārtojuma jēga nav emociju izspēle vai drāmas radīšana. Sakārtojums arī nav saistīts ar dažādu ezotērikas zināšanu pielietošanu.
Sakārtojums ir saistīts ar cilvēka esošo dzīves pieredzi un to, kas līdz šim brīdim dažādos līmeņos nav bijis integrēts, kā daļai no lielākām sistēmām. Kā strādā sakārtojums? Klientam skatoties uz savu sakārtojumu no malas, sakārtojumā notiekošais nonāk klienta apziņā, kļūst skaidrāks tas modelis, kurā klients dzīvo. Bieži, kaut kas pēkšņi kļūst skaidrāks attiecībā uz paša izvēlēm, savstarpējo saistību ar citiem (iepriekšējām paaudzēm, esošajās attiecībās, utt.), rodas jauni impulsi tālākajai virzībai.
Sakārtojumi nesniedz tiešu risinājumi, drīzāk ieskatu situācijā, kas ir sākums pārmaiņām. Sakārtojuma fasilitators zina, kā strādā dažāda līmeņa spēki sistēmā un virza sakārtojumu pretī tam, lai tiktu atzīts un iekļauts viss, kas nepieciešams sistēmas līmenī. Bieži gadās, ka sakārtojumā pilnīgam situācijas atspulgam sistēmas līmenī, jāiekļauj izslēgtiem, neatzītie, noliegtie cilvēki un notikumi. Tie var būt bijuši izslēgti pirms ilga laika, pat pirms paša klienta dzimšanas, pirms konkrētais darbinieks pievienojies organizācijai, vai pirms jaunais īpašnieks nopircis esošo uzņēmumu.
Aizvietotājs ir cilvēks, kurš tiek lūgts sakārtojuma laikā aizvietot kādu no klienta sistēmas elementiem. Vienā sakārtojumā parasti ir 2 un vairāk aizvietotāji, kas dod iespēju visiem, kas piedalās sakārtojumu grupā, piemēram, klientu darbnīcas laikā, piedalīties kāda cita sakārtojumā kā aizvietotājam. Pirmajā reizē, bieži, tā ir neparasta pieredze. Vai visi spēj būt aizvietotāji? Šķiet, ka jā.
Aizvietotāji sakārtojuma laikā vienkārši uztver to informāciju, kas atveras sakārtojumā klienta sistēmas līmenī. Uztvere bieži notiek ķermeniski – aizvietotājs nespēj paskatīties kādam citam elementam acīs, saliecas vai jūt nepieciešamību apsēsties uz grīdas, dažreiz izjūt spēju aukstumu vai karstumu, dažreiz spēcīgas emocijas (piemēram, sāk raudāt). Aizvietotājiem nav faktoloģiskas informācijas par notikumiem, viņi nepazīst klientu, kura sakārtojumā atrodas kā aizvietotāji. Caur aizvietotājiem un to, kā “caur” viņiem izpaužas sistēmenerģija, top redzams, kas nepieciešams sistēmas līmenī. Bieži pašam klientam tas dod lielu iekšēju atvieglojumu.
Aizvietotāji sakārtojuma laikā vienkārši uztver to informāciju, kas atveras sakārtojumā klienta sistēmas līmenī. Uztvere bieži notiek ķermeniski – aizvietotājs nespēj paskatīties kādam citam elementam acīs, saliecas vai jūt nepieciešamību apsēsties uz grīdas, dažreiz izjūt spēju aukstumu vai karstumu, dažreiz spēcīgas emocijas (piemēram, sāk raudāt). Aizvietotājiem nav faktoloģiskas informācijas par notikumiem, viņi nepazīst klientu, kura sakārtojumā atrodas kā aizvietotāji. Caur aizvietotājiem un to, kā “caur” viņiem izpaužas sistēmenerģija, top redzams, kas nepieciešams sistēmas līmenī. Bieži pašam klientam tas dod lielu iekšēju atvieglojumu.
Intervences ir tās darbības, ko sakārtojuma laikā dara sistēmiskais fasilitators, lai vadītu sakārtojumu pretī labam risinājumam sistēmas līmenī. Intervences bieži ietver elementu pievienošanu, attiecību atrisināšanu starp dažādiem elementiem, atrisinājuma teikumus un frāzes, kas palīdz pārkārtot sistēmu lielākā veselumā, dzīvotspējīgāku. Intervenču veikšana prasa daudz sistēmiskās zināšanas, profesionālo un cilvēcisko pieredzi, savu personīgo tēmu integrēšanu un vienkārši cilvēkmīlestību.
Fasilitators, kurš vada sistēmiskos sakārtojumus, ir cilvēks, kuram piemīt noteiktu prasmju, spēju un attieksmes kopums. Prasmes un spējas veidojas pakāpeniski, apgūstot teoriju, piedzīvojot sistēmisko darbu “uz savas ādas”, praktizējot un pilnveidojot iemaņas. Sistēmisko sakārtojumu vadīšana jeb fasilitēšana, mūsu ieskatā, nav profesija. Fasilitators var strādāt sistēmiski arī nevadot pašus sakārtojumus, taču nav iespējams vadīt sakārtojumus, ja nav izkoptas šīs prasmes.
Ģimenes sistēmiskie sakārtojumi
Ģimenes sistēmiskais sakārtojums ir metode, ar kuras palīdzību iespējams izpētīt personīgas dabas jautājumus. Mēs esam daļa no ģimenes sistēmas visa mūža garumā, arī esot pieauguši, patstāvīgi, neatkarīgi cilvēki, daudzu mūsu personīgo jautājumu izcelsme ir meklējama ģimenes sistēmas kontekstā. Ģimenes sistēmiskie sakārtojumi nav par pagātnē notikušajiem notikumiem, cilvēkiem vai lietām, tie ir par to, kā ģimenes locekļi tika galā un spēja (vai nespēja) pārdzīvot smagas vai sāpīgas situācijas.
Mūsu ģimenes sistēmas priekšteču izdzīvošanas iemaņas ir mūsu sistēmisko paternu pamats, kas veido šodienas domāšanu un rīcību. Bieži sistēmiskie paterni mūs ietekmē, ierobežojot, radot stagnāciju un diskomfortu. Ar sakārtojuma palīdzību, iespējams neapzinātajam nonākt apziņas līmenī, kas, savukārt, mums sniedz plašākas iespējas izdarīt apzinātākas izvēles savā dzīvē.
Mūsu ģimenes sistēmas priekšteču izdzīvošanas iemaņas ir mūsu sistēmisko paternu pamats, kas veido šodienas domāšanu un rīcību. Bieži sistēmiskie paterni mūs ietekmē, ierobežojot, radot stagnāciju un diskomfortu. Ar sakārtojuma palīdzību, iespējams neapzinātajam nonākt apziņas līmenī, kas, savukārt, mums sniedz plašākas iespējas izdarīt apzinātākas izvēles savā dzīvē.
Mēs iesakām veikt sistēmisko sakārtojumu, lai pētītu sekojošus jautājumus:
• partnerattiecības, to sarežģījumus, šķiršanās, jaunu attiecību veidošanu;
• saliktu ģimeņu situācijas (otrās, trešās laulības un situācijas ar bērniem no iepriekšējām attiecībām); ar audzināšanu saistītus jautājumus;
• vecāku un bērnu attiecības jebkurā vecumā un situācijā;
• slimības simptomu saistību ar ģimenes sistēmu;
• visa veida konfliktus, nevēlamas uzvedības sekas, atkarības utt.
• eksistenciālus jautājumus, kas saistīti ar dzīvību un nāvi, sāpēm, zaudējumiem, tālāko virzību dzīvē, lēmumu pieņemšanu utt.
• partnerattiecības, to sarežģījumus, šķiršanās, jaunu attiecību veidošanu;
• saliktu ģimeņu situācijas (otrās, trešās laulības un situācijas ar bērniem no iepriekšējām attiecībām); ar audzināšanu saistītus jautājumus;
• vecāku un bērnu attiecības jebkurā vecumā un situācijā;
• slimības simptomu saistību ar ģimenes sistēmu;
• visa veida konfliktus, nevēlamas uzvedības sekas, atkarības utt.
• eksistenciālus jautājumus, kas saistīti ar dzīvību un nāvi, sāpēm, zaudējumiem, tālāko virzību dzīvē, lēmumu pieņemšanu utt.
Jā, jūs varat saņemt savu sakārtojumu, apmeklējot kādu no mūsu darbnīcām. Šobrīd mēs piedāvājam otrdienas vakaru darbnīcas un svētdienas pilnas dienas darbnīcas reizi mēnesī. Jūs arī variet apmeklēt vairākas darbnīcas pēc kārtas, kas palīdz labāk izprast savu situāciju.
Nē. Jums nav jāņem līdzi ģimene. Jūs nākat viens pats/pati un pētīsiet sev aktuālo jautājumu ar ģimenes sistēmiskā sakārtojuma palīdzību.
Nē, ģimenes sistēmiskie sakārtojumi nav bīstami. Svarīgi, lai sistēmisko sakārtojumu vadītājs būtu profesionāli apmācīts, ar pieredzi sistēmiskajā darbā un saprot, ko dara. Sakārtojums var mainīt ļoti daudz cilvēka dzīvē – tas var izgaismot gan to, ko klients vēlas redzēt, gan to, ko nevēlas. Ieraudzīt un atzīt dzīvi visās tās izpausmēs ir vienīgais veids kā izaugt.
Sakārtojumu pieredze skar ne tikai klientus, bet arī sakārtojumos darbojošos aizvietotājus. Mēdz gadīties, ka dalība cita cilvēka sakārtojumā, ļauj piedzīvot vai pat sniedz atbildi, uz personīgiem jautājumiem. Meklējiet savus jautājumus, meklējiet savus sakārtojumu vadītājus, mācieties paši.
Sakārtojumu pieredze skar ne tikai klientus, bet arī sakārtojumos darbojošos aizvietotājus. Mēdz gadīties, ka dalība cita cilvēka sakārtojumā, ļauj piedzīvot vai pat sniedz atbildi, uz personīgiem jautājumiem. Meklējiet savus jautājumus, meklējiet savus sakārtojumu vadītājus, mācieties paši.
Jā, jūs variet apgūt ģimenes sistēmiskos sakārtojumus pie mums 10 moduļu bāzes apmācību programmā “Ģimenes sistēmiskās dinamikas un sakārtojumu metode”. Pabeidzot šo apmācību programmu jūs saņemsiet neformālās izglītības iestādes “Sistēmiskās izglītības centrs” izdotu apliecību, kas apliecina jūsu dalību šajā mācību programmā.
Kopš dibināšanas 2016. gadā, īstenojam sistēmisko sakārtojumu mācības latviešu valodā Latvijā. Bāzes mācību programmas veidotas sadarbībā ar Nīderlandes Berta Hellingera institūtu. Mācību programmās apgūstamās tēmas atbilst labākajai starptautiskajai praksei. Mēs nesniedzam un neapliecinām profesionālo kvalifikāciju, nesertificējam un neuzraugām.
Mēs uzskatām, ka sistēmiskie sakārtojumi ir atsevišķa metode un tās pamatā ir filozofija, kuras pamatlicējs ir Berts Hellingers. Mēs nemācām ne ezotēriku, ne psihoterapiju, ne garīgumu. Mēs mācam sistēm-fenomenoloģisko pieeju, sistēmisko domāšanu un sistēmiskos sakārtojumus pieaugušiem cilvēkiem. Un mēs sniedzam atbalstu tiem, kas vēlas izprast sevi sistēmiskā kontekstā. Pie mums iegūtas zināšanas palīdz dzīvot un papildina esošo profesionālo iemaņu portfeli.
Mēs uzskatām, ka sistēmiskie sakārtojumi ir atsevišķa metode un tās pamatā ir filozofija, kuras pamatlicējs ir Berts Hellingers. Mēs nemācām ne ezotēriku, ne psihoterapiju, ne garīgumu. Mēs mācam sistēm-fenomenoloģisko pieeju, sistēmisko domāšanu un sistēmiskos sakārtojumus pieaugušiem cilvēkiem. Un mēs sniedzam atbalstu tiem, kas vēlas izprast sevi sistēmiskā kontekstā. Pie mums iegūtas zināšanas palīdz dzīvot un papildina esošo profesionālo iemaņu portfeli.
Organizāciju sistēmiskie sakārtojumi
Organizāciju sistēmiskais sakārtojums sniedz iespēju telpiski ieraudzīt, izpētīt un piedzīvot organizācijas vai kādas tās daļas, piemēram, konkrētas komandas, sistēmiskās dinamikas. Sakārtojums izgaismo to, kādas lomas, funkcijas, attiecības, uzdevumus ietekmē konkrētās dinamikas, kā arī ar sakārtojuma palīdzību iespējams atrast labus risinājumus sistēmas līmenī esošajiem organizācijas sarežģījumiem.
Organizāciju sakārtojumos mēs bieži novērojam, ka lielākā daļa sistēmisko dinamiku ir saistītas ar organizācijas izcelsmi, vēsturi un īpašnieku ietekmi. Sakārtojumi palīdz izprast, kādēļ organizācijā ir pretošanās pārmaiņām un ko iesākt, lai to mainītu. Tāpat, sakārtojumi palīdz izprast organizācijas kultūras aspektus un kritiskos aspektus kas stiprinās kultūras maiņu vai transformāciju.
Būtiski saprast, ka vienlaikus ar dažādiem biznesa modeļiem, menedžmenta struktūrām, kvalitātes un procesu shēmām, organizācijā pastāv arī sistēmisks “sastāvs” vai sistēmiskā organizācijas realitāte. Tās visas pastāv vienlaicīgi, vienkārši, sistēmiskais skats sniedz dziļāk izpratni par sistēmas līmeņa cēloņsakarībām, kas ietekmē organizāciju.
Kad organizāciju dalībnieki piedalās sistēmiskajā sakārtojumā vai sistēmiskajā komandas sesijā, kuru laikā piedzīvo sistēmisko paternu ietekmi “uz savas ādas”, esot aizvietotājam kāda organizācijai svarīga jautājuma risināšanā, tā ir pavisam cita veida pieredze. Pilna ar atklāsmēm un idejām turpmākā darba virzībai vēlamajā virzienā. Dažreiz, cilvēki saka – “ja mēs to būtu zinājuši agrāk!”
Organizāciju sakārtojumos mēs bieži novērojam, ka lielākā daļa sistēmisko dinamiku ir saistītas ar organizācijas izcelsmi, vēsturi un īpašnieku ietekmi. Sakārtojumi palīdz izprast, kādēļ organizācijā ir pretošanās pārmaiņām un ko iesākt, lai to mainītu. Tāpat, sakārtojumi palīdz izprast organizācijas kultūras aspektus un kritiskos aspektus kas stiprinās kultūras maiņu vai transformāciju.
Būtiski saprast, ka vienlaikus ar dažādiem biznesa modeļiem, menedžmenta struktūrām, kvalitātes un procesu shēmām, organizācijā pastāv arī sistēmisks “sastāvs” vai sistēmiskā organizācijas realitāte. Tās visas pastāv vienlaicīgi, vienkārši, sistēmiskais skats sniedz dziļāk izpratni par sistēmas līmeņa cēloņsakarībām, kas ietekmē organizāciju.
Kad organizāciju dalībnieki piedalās sistēmiskajā sakārtojumā vai sistēmiskajā komandas sesijā, kuru laikā piedzīvo sistēmisko paternu ietekmi “uz savas ādas”, esot aizvietotājam kāda organizācijai svarīga jautājuma risināšanā, tā ir pavisam cita veida pieredze. Pilna ar atklāsmēm un idejām turpmākā darba virzībai vēlamajā virzienā. Dažreiz, cilvēki saka – “ja mēs to būtu zinājuši agrāk!”
Kad organizācijas ietveros ir jautājumi, kas saistīti ar tās pastāvēšanu un tai būtiskiem aspektiem, kad nepieciešamas jaunas atklāsmes par situāciju kopumā, kad pārmaiņu ieviešana “buksē” un nav saprotam kāpēc, kad organizācijas iekšienē jau ir skaidrs, ka tās attīstību (vai stagnēšanu) ietekmē sistēmas līmeņa dinamikas, utt.
Biežāk sastopamās organizāciju tēmas, kuras veiksmīgi risināmas ar sistēmisko sakārtojumu palīdzību:
• konflikti biznesa partneru starpā, kurus neizdodas atrisināt ar citām metodēm;
• organizācijā ir liela pretestība pārmaiņām, neskatoties uz vadības pūliņiem tās ieviest;
• organizāciju apvienošana, pārņemšana vai īpašnieku (vadītāju) maiņa;
• liels talantu “atbirums” vai vienkārši liela darbinieku mainība;
• noteikta funkcija, process vai pozīcija saskaras ar vienu un to pašu vai līdzīgu problēmu;
• mainot vadītājus/darbiniekus/atlases kritērijus, problēma turpina pastāvēt;
• organizācijā ir zudusi uzticēšanās, cieņa, sadarbība;
• jauna produkta, pakalpojuma ieviešana;
• komandas vai departamenta izmaiņas;
• atvadīšanās, pabeigšana, samazināšana;
• lielas, pēkšņas izmaiņas, biznesa apjoma strauja palielināšanās;
• ar zīmolu, cenu, tirgu, klientiem un produktiem saistīti jautājumi.
Biežāk sastopamās organizāciju tēmas, kuras veiksmīgi risināmas ar sistēmisko sakārtojumu palīdzību:
• konflikti biznesa partneru starpā, kurus neizdodas atrisināt ar citām metodēm;
• organizācijā ir liela pretestība pārmaiņām, neskatoties uz vadības pūliņiem tās ieviest;
• organizāciju apvienošana, pārņemšana vai īpašnieku (vadītāju) maiņa;
• liels talantu “atbirums” vai vienkārši liela darbinieku mainība;
• noteikta funkcija, process vai pozīcija saskaras ar vienu un to pašu vai līdzīgu problēmu;
• mainot vadītājus/darbiniekus/atlases kritērijus, problēma turpina pastāvēt;
• organizācijā ir zudusi uzticēšanās, cieņa, sadarbība;
• jauna produkta, pakalpojuma ieviešana;
• komandas vai departamenta izmaiņas;
• atvadīšanās, pabeigšana, samazināšana;
• lielas, pēkšņas izmaiņas, biznesa apjoma strauja palielināšanās;
• ar zīmolu, cenu, tirgu, klientiem un produktiem saistīti jautājumi.
Nē, tāda priekšnoteikuma nav.
Organizāciju apmācību programma neskar ģimenes sistēmu tiešā veidā. Šī programma ir par darbu ar un “iekš” organizācijām. Taču, dalībnieki mācību procesā katrā grupā nonāk pie atklāsmēm, cik lielā mērā viņu izaicinājumi organizācijās ir saistīti ar viņu ģimenes sistēmu. Tāpat, ģimenes sistēmas jautājumi aktualizējas gadījumos, kad dalībnieki ir biznesa organizāciju dibinātāji un/vai īpašnieki.
Ir iespēja pieteikt sistēmisko sakārtojumu savai organizācijai vai komandai. Sesijas iespējams organizēt vismaz divos veidos:
• mēs pieaicinām jūsu sakārtojumam aizvietotājus “no malas” (nav saistīti ar jūsu uzņēmumu);
• mēs strādājam ar jums bez aizvietotājiem. Tad sesijā tiek izmantotas sistēmiskās figūriņas vai, tā saucamie, sistēmiskie grīdas enkuri, lai attēlotu sakārtojumā esošos elementus. Šis ir konfidenciālāks veids, kā strādās sistēmiski.
• mēs pieaicinām jūsu sakārtojumam aizvietotājus “no malas” (nav saistīti ar jūsu uzņēmumu);
• mēs strādājam ar jums bez aizvietotājiem. Tad sesijā tiek izmantotas sistēmiskās figūriņas vai, tā saucamie, sistēmiskie grīdas enkuri, lai attēlotu sakārtojumā esošos elementus. Šis ir konfidenciālāks veids, kā strādās sistēmiski.
Jā, to pie mums var iemācīties mācību programmas “Sistēmiskie risinājumi organizāciju attīstībai un konsultēšanai” ietvaros. Vēl vairāk, jūs šajā programmā apgūstiet arī to, kā atbalstīt organizācijas sistēmiski, neveidojot tām sistēmisko sakārtojumu, bet strādājot ar citām sistēmiskā darba formām. Pabeidzot šo apmācību programmu, jūs saņemsiet neformālās izglītības iestādes “Sistēmiskās izglītības centrs” izdotu apliecinājumu, kas apliecina jūsu dalību šajā mācību programmā.
Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem
Mēs vadam regulāru ilgtermiņa darbnīcu biznesa līderiem, kuras dalībnieki ir dažādu jomu un profilu uzņēmumu vadītāji un īpašnieki. Grupa darbojas vienā sastāvā 6 mēnešus un pēc šī termiņa, dalību tajā var pagarināt vai pārtraukt. Šī nav apmācību grupa. Tās mērķis ir stiprināt tās dalībniekus, izskatot ar uzņēmumu vadību un attīstību saistītos jautājumus drošā un atbalstošā vidē. Otrs mērķis ir stiprināt dalībnieku organizācijas, atklājot sistēmas līmeņa dinamikas un atbilstošas intervences, lai tās risinātu un pāraugtu.
Jūs variet uzzināt vairāk par šo pieeju, klausoties mūsu jauno podkāstu “Fenomens”. Sekojiet mūsu jaunumiem, piesakoties mājas lapā. Mēs izsūtam jaunumus ne biežāk kā četras reizes gadā.
Sistēmiskās konsultācijas
Sistēmiskās konsultācijas ietver:
• darba uzdevuma noteikšanu, konsultāciju apjomu, ilgumu, biežumu, formu;
• konsultācijas var ietvert: stratēģiskas sistēmiskās vadības sesijas, komandu sesijas, līdzdalību sapulcēs, līdzdalība ikdienas operacionālās vai stratēģiskās vadības uzdevumos, sistēmiskās apmācības dažādos organizācijas līmeņos, individuālās sistēmiskās sesijas organizācijas vadītājiem un/vai vidējā līmeņa vadītājiem u.c.
Biežāk sastopamās sistēmisko konsultāciju tēmas:
• organizāciju kultūras izpēte un transformācija;
• atbalsts pārmaiņu procesu ieviešanā, lai stiprinātu rezultātus un attīstību;
• atbalsts organizāciju apvienošanas procesa norisei;
• biznesa partnerības ilgtermiņa stiprināšana, darbs ar investoriem;
• uzņēmuma paplašināšana vai darbības sašaurināšana.
Sistēmiskās konsultācijas var ietvert dažādas sadarbības norises formas:
• padomdošana – konsultanti strādā kā padomdevēji, par ieviešanu atbild pati organizācija;
• apmācības – konsultanti veicina organizācijas pārmaiņas un attīstību, izstrādājot un vadot apmācību programmas organizācijas iekšienē;
• līdzdalība pārmaiņu ieviešanā – konsultanti daļēji līdzdarbojas pārmaiņu ieviešanā, uzņemoties noteiktas funkcijas, lomas vai atbildības organizācijas ietvaros, uz noteiktu laiku, ar skaidri definētu mērķi un rezultātu;
• krīzes vadība – konsultanti strādā kopā ar esošo vai jauno organizācijas vadību, krīzes situācijas pārvarēšanas laikā.
Sistēmiskās konsultācijas organizācijās bieži ir ilgtermiņa projekts, kur iesaistīti viens vai vairāki centra sistēmiskie konsultanti un apvienotas vairākas konsultāciju tēmas un formas. Sistēmiskās konsultācijas iniciē organizācijas augstākā līmeņa dalītāji: īpašnieki, reģionālie vadītāji, padomes/valdes locekļi, citi augstākā līmeņa vadītāji, kam stratēģiska līmeņa pilnvaras.
Sistēmiskās konsultācijas var ietvert dažādas sadarbības norises formas:
• padomdošana – konsultanti strādā kā padomdevēji, par ieviešanu atbild pati organizācija;
• apmācības – konsultanti veicina organizācijas pārmaiņas un attīstību, izstrādājot un vadot apmācību programmas organizācijas iekšienē;
• līdzdalība pārmaiņu ieviešanā – konsultanti daļēji līdzdarbojas pārmaiņu ieviešanā, uzņemoties noteiktas funkcijas, lomas vai atbildības organizācijas ietvaros, uz noteiktu laiku, ar skaidri definētu mērķi un rezultātu;
• krīzes vadība – konsultanti strādā kopā ar esošo vai jauno organizācijas vadību, krīzes situācijas pārvarēšanas laikā.
Sistēmiskās konsultācijas organizācijās bieži ir ilgtermiņa projekts, kur iesaistīti viens vai vairāki centra sistēmiskie konsultanti un apvienotas vairākas konsultāciju tēmas un formas. Sistēmiskās konsultācijas iniciē organizācijas augstākā līmeņa dalītāji: īpašnieki, reģionālie vadītāji, padomes/valdes locekļi, citi augstākā līmeņa vadītāji, kuriem ir stratēģiska līmeņa pilnvaras.
• darba uzdevuma noteikšanu, konsultāciju apjomu, ilgumu, biežumu, formu;
• konsultācijas var ietvert: stratēģiskas sistēmiskās vadības sesijas, komandu sesijas, līdzdalību sapulcēs, līdzdalība ikdienas operacionālās vai stratēģiskās vadības uzdevumos, sistēmiskās apmācības dažādos organizācijas līmeņos, individuālās sistēmiskās sesijas organizācijas vadītājiem un/vai vidējā līmeņa vadītājiem u.c.
Biežāk sastopamās sistēmisko konsultāciju tēmas:
• organizāciju kultūras izpēte un transformācija;
• atbalsts pārmaiņu procesu ieviešanā, lai stiprinātu rezultātus un attīstību;
• atbalsts organizāciju apvienošanas procesa norisei;
• biznesa partnerības ilgtermiņa stiprināšana, darbs ar investoriem;
• uzņēmuma paplašināšana vai darbības sašaurināšana.
Sistēmiskās konsultācijas var ietvert dažādas sadarbības norises formas:
• padomdošana – konsultanti strādā kā padomdevēji, par ieviešanu atbild pati organizācija;
• apmācības – konsultanti veicina organizācijas pārmaiņas un attīstību, izstrādājot un vadot apmācību programmas organizācijas iekšienē;
• līdzdalība pārmaiņu ieviešanā – konsultanti daļēji līdzdarbojas pārmaiņu ieviešanā, uzņemoties noteiktas funkcijas, lomas vai atbildības organizācijas ietvaros, uz noteiktu laiku, ar skaidri definētu mērķi un rezultātu;
• krīzes vadība – konsultanti strādā kopā ar esošo vai jauno organizācijas vadību, krīzes situācijas pārvarēšanas laikā.
Sistēmiskās konsultācijas organizācijās bieži ir ilgtermiņa projekts, kur iesaistīti viens vai vairāki centra sistēmiskie konsultanti un apvienotas vairākas konsultāciju tēmas un formas. Sistēmiskās konsultācijas iniciē organizācijas augstākā līmeņa dalītāji: īpašnieki, reģionālie vadītāji, padomes/valdes locekļi, citi augstākā līmeņa vadītāji, kam stratēģiska līmeņa pilnvaras.
Sistēmiskās konsultācijas var ietvert dažādas sadarbības norises formas:
• padomdošana – konsultanti strādā kā padomdevēji, par ieviešanu atbild pati organizācija;
• apmācības – konsultanti veicina organizācijas pārmaiņas un attīstību, izstrādājot un vadot apmācību programmas organizācijas iekšienē;
• līdzdalība pārmaiņu ieviešanā – konsultanti daļēji līdzdarbojas pārmaiņu ieviešanā, uzņemoties noteiktas funkcijas, lomas vai atbildības organizācijas ietvaros, uz noteiktu laiku, ar skaidri definētu mērķi un rezultātu;
• krīzes vadība – konsultanti strādā kopā ar esošo vai jauno organizācijas vadību, krīzes situācijas pārvarēšanas laikā.
Sistēmiskās konsultācijas organizācijās bieži ir ilgtermiņa projekts, kur iesaistīti viens vai vairāki centra sistēmiskie konsultanti un apvienotas vairākas konsultāciju tēmas un formas. Sistēmiskās konsultācijas iniciē organizācijas augstākā līmeņa dalītāji: īpašnieki, reģionālie vadītāji, padomes/valdes locekļi, citi augstākā līmeņa vadītāji, kuriem ir stratēģiska līmeņa pilnvaras.
Sistēmiskās konsultācijas ir balstītas konsultantu zināšanās un pieredzē, darbā ar organizācijām kā sistēmām. Sistēmisko konsultāciju pievienotā vērtība ir spēja meklēt risinājumus, kas atbalsta un veicina sistēmas kopējo dzīvotspēju, pretstatā konkrētu funkciju, procesu, mērķu vai personāliju risinājumiem.
Konsultācijas var pieteikt, sazinoties ar mums epastā info@constellationsriga.lv.
Citi jautājumi
Jūs variet izvēlēties, vai maksāt par mācībām uzreiz vai apmaksāt dalību vairākās daļās, tai skaitā, pa moduļiem. Pēc reģistrēšanās kursam jums tiks izrakstīts rēķins un jūs veiksiet apmaksu.
Mēs rēķināmies, ka ja jūs piesakieties uz apmācībām jūs tās apmeklējiet pilnā apjomā. Ja vairākas dienas no pilna programmas apjoma jūs ziniet, ka nevarēsiet piedalīties, labāk atlieciet savu dalību vai izvēlieties kādu citu apmācību programmu.
Apmācību programmas sākas 10:00 un turpinās līdz 16:00 vai 16:30 (atkarībā no programmas). Pusdienlaiks ir no 13:00 – 14:00.
Apmācības notiek Systemic Constellations Center Riga biroja telpās, Ģertrūdes ielā 20, Rīgā.
Piesakieties mācībām mūsu mājas lapā, www.constellationsriga.lv, pie attiecīgās programmas, spiežot pogu “Pieteikties”.
Mēs jūs aicinām rakstīt savus jautājumus epasta formā, rakstot uz adresi info@constellationsriga.lv. Mūsu centra koordinatore Terēze Riekstiņa parūpēsies par to, lai jūsu jautājums sasniegtu adresātu un jūs saņemtu atbildi. Dažreiz, atbilde uz jautājumu var aizņemt dažas diena laika.