Jautājumi un atbildes par sistēmisko pieeju
Esam apkopojoši biežāk uzdotos jautājumus un to atbildes par to, kas ir sistēma, sistēm-fenomenoloģiskais darbs un sistēmiskie sakārtojumi.
Kas ir sistēma?
Ar sistēmu mēs saprotam elementu kopumu, kas atrodas savstarpējā mijiedarbībā, veidojot noteiktu grupu vai kopumu. Mēs strādājam ar dzīvām sistēmām, tādām, kā partnerattiecības, ģimenes sistēma, organizācijas komanda, biznesa partnerība, profesionālā apvienība, sporta klubs, reģions, utt. Katrs no mums ir daļa no dažādām grupām vai sistēmām. Sistēmām ir robežas, ietvari, noteikumi, īpašības.
Kā “strādā” sistēma un kā to apzināt?
Sistēmai ir savs pastāvēšanas spēks. Mēs kļūstam sistēmiski apzināti, kad izprotam, ka sistēmas pastāv, mēs esam to daļa un to spēks ietekmē mūsu rīcības. Sistēmas spēka ietekme uz ikvienu tās dalībnieku, ir vērsta uz sistēmas statu quo nodrošināšanu, nevis katra tās dalībnieka individuālajām interesēm.
Vienlaicīgi pastāv trīs dažādas kustības vai spēki, kas ietekmē katru no mums, B. Hellingers tos sauca par “sirdsapziņām”:
- evolucionārais spēks, ko mēs piedzīvojam, kā atbildi uz jautājumu – ko dzīve no mums vēlas? Šis spēks mūs virza pretī jaunajam, liek pabeigt sevi izdzīvojušās lietas un pārceļ uz “citām sliedēm” dzīvē.
- personīgā sirdsapziņa, ko mēs piedzīvojam, kā atbildi uz jautājumu – ko es gribu no dzīves? Šis spēks apliecina mūsu piederību noteiktai grupai (sistēmai), norāda robežas attiecībā uz grupām (sistēmām), kurām mēs piederam/nepiederam, stiprina un virza mūsu sasniegumus ego līmenī.
- sistēmiskā sirdsapziņa, ko mēs piedzīvojam savā dzīvē, bez jautājumiem, neapzināti – sistēmas līmeņa spēks ietekmē mūs, atgriežot “caur” mums iepriekš izslēgtās sistēmas vēstures lappuses. Bieži, sistēmas spēks ir jūtams kā liels diskomforts, jo tas ierobežo mūsu personīgās sirdsapziņas centienus.
Mēs esam sistēmiski apzināti, novērojot un meklējot, kas sistēmā vēlas tikt atgriezts, iekļauts atpakaļ; kāda ir laba kārtība, lai sistēmā atkal atjaunotos plūdums; kā sistēmā atjaunot optimālu apmaiņu starp došanu un ņemšanu. Pētot sistēmas, mūs interesē gan sistēmas kā kopuma veselums, gan to atsevišķu daļu veselums.
Kas ir sistēm-fenomenoloģiskais darbs?
Ir daudz dažādu sistēmisko metožu. Mēs strādājam, balstoties uz B. Helingera sistēm-fenomenoloģisko metodi. Šis skatījums ir īpašs ar savu pieeju un intervencēm. Galvenā uzmanība tiek veltīta tam, lai atklātu sistēmiskās dinamikas jeb paternus sistēmā, kas ietekmē konkrētu cilvēku, komandu, organizāciju vai jebkuru citu vienību, kā sistēmas daļu. Ērtības labad, mēs sistēm-fenomenoloģisko pieeju saucam par sistēmisko pieeju jeb sistēmisko darbu.
Fenomenoloģiskā daļa šajā pieejā ietver prasmi novērot sistēmas, kā vienotu veselumu, netiekot pārņemtam un nepakļaujoties klientu personīgās sirdsapziņas izraisītajam spiedienam meklēt labu risinājumu viņu situācijai. Tā pieprasa spēju saglabāt neitralitāti, paliekot klātesošam, neinterpretējot, nemeklējot “vainīgos” vai neturoties pie iepriekš izstrādāta darbību kopuma.
Fenomenoloģija aicina mūs atklāt to, kam sistēmā jātop redzamam un integrētam. Tas prasa individuālu drosmi, uzdrošināties atklāt situāciju sistēmas līmenī, dziļi cienot un pieņemot “to, kā ir”, pretstatā tam “kā mēs gribētu, lai būtu”. Pieņemšana rada iespējas cita līmeņa intervencēm, kas vērstas uz sistēmas veseluma atjaunošanu.
Kas ir sistēmiskās dinamikas?
Sistēmiskās dinamikas jeb paterni ir sistēmas reakcija uz sistēmas pastāvēšanai būtisku principu pārkāpšanu. Sistēmiskajā darbā mēs cenšamies padarīt sistēmiskās dinamikas redzamas un apzinātas. Mūsu racionālajai daļai bieži tas ir liels pārsteigums – ieraudzīt, kā mēs esam sistēmas dinamiku varā kā indivīds, komandas loceklis, darbinieks organizācijā vai sabiedrības loceklis. Ieraudzīt ir pirmais solis turpmākajām izmaiņām.
Sistēmiskās dinamikas uzskatāmi atklāj un izgaismo sistēmiskie sakārtojumi (izvietojumi), kas ir visbiežāk izmantotā sistēm-fenomenoloģiskā darba forma. Labs veids, kā ļaut sistēmiskajām dinamikām atklāties, ir būt ieinteresētam izpētīt, kāpēc konkrētā sistēma, kuras daļa ir klients, darbojas noteiktā veidā. Cits veids, kā mēs atklājam sistēm-dinamikas, ir pētot simptomus, kas ir pastāvīgi vai kam ir tendence atkārtoties. Ja izdodas atklāt, ko sistēm-dinamikas cenšas panākt sistēmas līmenī, var rasties pavisam jaunas personīga līmeņa atklāsmes, cita veida iekšējā kustība un rīcības.
Kas ir sistēmiskais sakārtojums?
Sistēmiskais sakārtojums ir metode, kas palīdz klientam iegūt ieskatu viņa problēmsituācijas dziļākos, sistēmas līmeņa cēloņos. Sakārtojumā klienta situācija tiek izlikta telpiski, izvietojot fiziski telpā aizvietotājus. Ar sakārtojuma palīdzību iespējams izpētīt personīgus jautājumus, kas sakņojas ģimenes sistēmā vai, piemēram, jautājumus, kas saistīti ar komandas darbu, attiecībām starp komandām vai citiem organizāciju jautājumiem. Sakārtojumi klasiskā izpratnē ir grupas metode. Sakārtojumu vada sistēmiskais fasilitators, kas ir šim darbam apmācīts speciālists.
Sistēmiskais sakārtojums nav lomu spēles, kur dalībnieki iejūtas dažādās lomās. Sakārtojuma jēga nav emociju izspēle vai drāmas radīšana. Sakārtojums arī nav saistīts ar dažādu ezoterikas zināšanu pielietošanu. Sakārtojumi nesniedz tiešu risinājumi, drīzāk ieskatu situācijā, kas ir sākums pārmaiņām.
Bieži gadās, ka sakārtojumā pilnīgam situācijas atspulgam sistēmas līmenī, jāiekļauj izslēgtie, neatzītie, noliegtie cilvēki un notikumi. Tie var būt bijuši izslēgti pirms ilga laika, pat pirms paša klienta dzimšanas, pirms konkrētais darbinieks pievienojies organizācijai, vai pirms jaunais īpašnieks nopircis esošo uzņēmumu.
Vairāk vari uzzināt šeit: https://www.constellationsriga.lv/jautajumi-un-atbildes/