Ko risina ģimenes sistēmiskie sakārtojumi?
“Sistēmiskie sakārtojumi palīdz izprast dažādas attiecību sistēmas, kuru daļa mēs esam. Tās ir attiecības:
- starp vecākiem un bērniem,
- bērniem un vecākiem,
- brāļiem un māsām,
- partnerattiecības starp vīru un sievu,
- kā arī citiem ģimenes locekļiem,
- attiecības ar dzimtu un senčiem.
Sakārtojums var atklāt un uztvert to, kas šajās attiecību sistēmās nav varējis būt izteikts, kas ticis noklusēts, slēpts, kur ir apzināti meli vai meistarīgas manipulācijas. Mēs apskatām šīs attiecību sistēmas nevis dēļ cilvēciskas intereses, ar nolūku atrast vainīgo vai attaisnot kāda rīcību, bet lai saskartos ar to iekšējo, neizbēgamo patiesību, kas šajās attiecībās pastāv, pieņemtu un būtu brīvi savai turpmākai dzīvei. Šeit kāds Ivetas fasilitēts sakārtojums:
“Uz sakārtojumu atnāk jauna sieviete, kura audzina dēlu. Viņa ir veiksmīga biznesā un vēlas sakārtot arī savu personīgo dzīvi. Pēc sākotnējās intervijas, viņa nolemj, ka gribētu saprast, kas notiek viņas izcelsmes ģimenē, jo lielu ietekmi uz viņas dzīvi atstāj mamma. Viņa izvēlās no grupas aizvietotājus sev, savai mammai, savam tētim un savam brālim. Visi aizvietotāji tiek novietoti telpā grupas vidū, katram atrodot vietu tā, kā kliente tajā brīdī iekšēji jūt. Apjautājot katru no aizvietotājiem, noskaidrojas, ka katram ir savas sajūtas.
Klientes aizvietotājs apmulsis skatās apkārt un nesaprot, kas viņu saista ar pārējiem elementiem. Tēva aizvietotās šķiet neieinteresēts notiekošajā. Mātes aizvietotāja ir satraukta, nevar paskaidrot neko vairāk. Brālis atkāpjas kādu gabaliņu tālāk un uzmanīgi vēro, kas šeit notiek. Vecāki viens uz otru neskatās un stāv labu gabalu viens no otra.
Pati kliente, kura sakārtojuma laikā sēž malā un vēro visu procesu no malas, apstiprina, ka tā tas tiešām arī ir. Viņa pazīst šo situāciju, dzīvojot šajā ģimenē. Pār viņas vaigu noris asara un viņa saka, ka tas ir bijis diezgan grūti – vientuļi un viņa ir izjutusi lielu spriedzi.
Es lūdzu viņas aizvietotāju pagriezties pret māti un tēvu un pateikt: “Mīļie vecāki, man tas ir par smagu. Es nevaru jūs savienot. Es esmu tikai jūsu meita.” Aizvietotāja, izsakot šos vārdus izskatās diezgan pārsteigta. Viņa atzīst, ka tas tiešām viņai ir daudz par daudz. Kliente domīgi vēro sakārtojumu.
Pēc tam es lūdzu mātes un tēva aizvietotājiem pagriezties vienam pret otru. Pēc kavēšanās mirkļa, aizvietotāji lēnām pagriežas viens pret otru un mammas aizvietotājs sāk klusi raudāt, aizsedzot acis. Es lūdzu mammas aizvietotāju pateikt savam vīram, klientes tēvam: “Man ļoti žēl. Mums kā partneriem neizdevās.” Vīra aizvietotājs jūtas mazliet vairāk iesaistīts notiekošajā, pār viņa seju pārslīd vieglas skumjas.
Es lūdzu klienti pašu ienākt sakārtojumā un iestāties precīzi tajā vietā, kur stāvēja viņas aizvietotājs. Savukārt klientes aizvietotāju lūdzu iziet no sakārtojuma un “atslēgties” no aizvietošanas darba. Apstājoties sakārtojumā savā vietā ģimenes sistēmā, klienti pārņem spēcīgas jūtas. Pēc mirkļa viņa spēj paskatīties uz saviem vecākiem. Es lūdzu viņai pateikt: “Mīļā mamma, mīļais tēti, tas, kas notika starp jums, uz mani neattiecas. Es esmu tikai jūsu meita. Un šis ir mans brālis. Priekš manis jūs visu izdarījāt pareizi.”
Šeit mēs beidzām sakārtojumu. Es lūdzu klientei atlaist visus aizvietotājus un apsēsties vēl mazliet man blakus uz krēsla. Viņas vienīgais komentārs bija, ka to viņa nebija gaidījusi. Un tagad viņai ir daudz par ko padomāt, attiecībā uz savām attiecībām ar mammu un tēti.”
Būtiski zināt, ka šī nav metode, kas sniedz konkrētus risinājumus, ko darīt. Diez vai būtu prātīgi cerēt, ka pēc ģimenes sistēmiskā sakārtojuma jūs aiziesiet uz mājām ar gatavu plānu turpmākajai dzīvei. Tā tas tiešām nenotiek. Lai mēs patiešām kaut ko savā dzīvē mainītu, nepietiek ar gribu, pat ar ļoti lielu gribu nepietiek. Ja tas būtu iespējams, cilvēki, piemēram, neslimotu un nemirtu no ļaundabīgā audzēja. Tiešām nezinu nevienu, kurš, uzzinot šo diagnozi, ļoti ļoti negribētu darīt visu iespējamo, lai taptu vesels. Diemžēl, ne visiem tas izdodas.
Sistēmiskie sakārtojumi strādā ar neapzināto, tātad to, ko mēs kā cilvēki neapzināmies. Tik vienkārši. Dažreiz šī neapzinātā informācija spēj nonākt līdz cilvēka apziņai un tie ir gadījumi, kad cilvēki piedzīvo pārsteidzošus atklājumus sakārtojuma laikā vai pēc sakārtojuma. Dažreiz, šī informācija nenonāk līdz apziņai, vienkārši, psiholoģiskās aizsardzības mehānismi ir pārāk spēcīgi, lai būtu iespējams uztvert jaunu informāciju. Un cilvēks vienkārši nevar savienoties ar to, ko viņš redz savā sakārtojumā. Gadās, ka izmaiņas notiek pat šādos gadījumos, tikai lēnāk.”
Šis ir neliels ieskats Ivetas un Normunda grāmatā, kas šobrīd top.
Ja Jūs interesē uzzināt vairāk, droši sazinieties ar mums, rakstot e-pastā uz info@constellationsriga.lv. Vēl var pieteikties šī rudens apmācību grupai vai darbnīcām šeit.